svētdiena, februāris 17, 2008

trešdiena, februāris 06, 2008

Meklējot sevi

Kad domas griežas kā paātrinātu diapozitīvu lenta, atkal un atkal atkārtojot piedzīvotās ainas. Izslēgt, tikt ārā no šī vāveres riteņa, kas sagriezies velnišķīgā ātrumā, neļaudams norimt saceltajai domu vētrai. Simts ainas, simts bildes, kuras aizmirst, bet neizdzēst. Tukšums, kuru tā gribās aizpildīt, bet šajā gadījumā nav ātru risinājumu. Laiks, kas aiziet, ar vien skarbāk norādot uz neizdarīto, nesasniegto, negribēto, neredzēto, nesajusto. Mainīt domu kursu, mainīt no pagātnes uz nākotni. Sajust mirkli un pieķerties tam, nelaist prom, kamēr tas nav izjust līdz galam, pa īstam.

Ar vien biežāk pazūdu sev, nespēdams definēt, kas ir tas, ko gribu, kas patīk, uz ko tiekties. Kas ir mana dzīves vīzija. Sapnis, mērķis, kurš joprojām kā miglā tīts tēls klejo ap mani, spēlējot paslēpes. Lai arī var nosaukt tūkstošiem mirklīgus mērķus, gribās to vienu, kas aizsegtu visus pārējos, nospraustu vienīgo kalnu taku. Vienkāršība, miers un skaistums - vienlīdzīgi ir kā mērķis un bieds.

Eksperimentu laiks. Eksperimenti ar mūziku. Skan viss sākot ar klasiku līdz dārdošiem metālmūzikas ritmiem. Eksperimenti ar ēdienu. Nekad neesmu uzskatījis sevi par labu pavāru, bet gribās radīt sev, ko jaunu un neizjustu. Ja nespēju definēt sevi, domāju, kas ir tas, kas patīk citiem. Varbūt noderēs nākotnes hobijam.


When multiple explanations exist, the simplest is usually correct.
Dan Brown "Deception Point"

piektdiena, februāris 01, 2008

Pavasara lietus ziemas vakarā

Joprojām interesē "Kas notiek Latvijā?" (Dombura raidījums). Tagad jau gandrīz tiek gaidīts kā seriāla kārtējā sērija. Šodien noskatījos pēdējo. Divi vispārīgi jautājumi, kas ir saistīti:
1) Kad politiskā pozīcija (varas partijas) sāks normālu dialogu ar opozīciju? Jautājums abām pusēm. Sāk jau kretinēt, ka cilvēki vienkārši nemāk runāt, bet tikai kasās savā starpā.
2) Tās tomēr ir debates, dialogs, sarunas, komunikācija. No malas gan tā neizskatās. Jo sajūta tāda, ka visi ir sanākuši aizstāvēt savu/partijas/ideoloģisko viedokli un pilnībā neklausās citos. Es kādreiz gribētu dzirdēt kaut ko tādu: "Klau tā gan bija laba doma, ko viņš pateica. To es nebiju iedomājies", no kāda dalībnieka. Sarunas mērķis jau ir būt atvērtam, uzklausīt citus viedokļus un salikt to kopā ar savu izpratni. Man ir aizdomas, ka viņiem tā tas kaut kā nenostrādā. Varbūt ar laiku.

Ha, atradu, ka man jau sen bija viena dziesma no maniem tagadējiem mirkļa absolūtajiem muzikālajiem favorītiem Flyleaf. Jāatzīst gan - remixa veidā. Atradu to "Resident Evil: Extinction" OSTā. Atradu arī tur Shadows Fall.

Neliela atkāpe par Resident Evil (RE). Ja otro RE OSTu (Apocalypse) joprojām uzskatu par vienu no labākajiem OSTiem, tad trešajā (Extinction) pavisam vīlos. Pirmkārt nesapratu kā var būt RE OSTs bez Slipknot. Uzskatu Slipknot - My Plague un Resident Evil ir labākā dziesmas un filmas saskaņotība. Un otrkārt tāpēc, ka trešais OSTs likās sakompilēts no nezināmu grupu dziesmām, kuras tomēr nestāv līdzi pirmo divu OSTu māksliniekiem.

Runājot par filmu, nu man tur nav daudz ko teikt. Trešo filmu neesmu redzējis un pagaidām neplānoju skatīties.

Vienmēr tomēr ir piesaistījis filmas nosaukums - "Iekšējais ļaunums". Nesaistot ar filmu, liekas, ka tāds pastāv. Katrā cilvēkā ir kaut kāds iekšējais ļaunums. Es to jūtu sevī :) Tikai jautājums, vai to paturam sevī vai ļaujam tam izpausties.

...