Šie datumi - 8. un 9.maijs tiešām sakāpina emocijas, pat pavisam negaidīti - pie brokastu galda ;)
Izlasīju Aleksandra Kiršteina domas Sarmīte Feldmanes rakstā "Latvijā karš beidzās 1956.gadā" ("Druva", 08.05.2010). Iesaku visiem izlasīt (tvnet.lv)! Pat nemēģināju atvērt komentāru sadaļu, jo domāju tur ir pārāk daudz emociju.
Principā par visu piekrītu Kiršteinam. "Mums" tiešām bija pavisam cits karš, citējot: "Mums ir 12 gadu karš, kas ilga no 1944.gada jūlija līdz 1956.gada vidum. Tas būtībā bija visas tautas partizānu karš pret okupantiem.".
Un vēl viens izcils citāts: "Pēc Maskavas arhīva datiem partizānu kustībā Latvijā bija iesaistīti 22 tūkstoši, bet faktiski bija daudz vairāk. 1956.gada vidū notika pēdējā nacionālo partizānu kauja pret boļševikiem. Par to jāstāsta jaunajai paaudzei, lai vērtē. Vai tiešām, sagaidot atbrīvotājus, jāveidojas mežabrāļu kustībai? Ja tā sev pajautāsim, vairs nebūs jautājumu par okupāciju.".
Un, kad kārtējo reizi dzirdu vai lasu, ka Latvijā kāds tiek apspiests, tad man ir uzreiz pretjautājums - vai Latvija okupēja Krieviju vai Krievija okupeja Latviju? Es domāju, atbildot uz šo jautājumu, citi jautājumi vairs nevar rasties.
Un lūdzu mani neapsveikt 9.maijā ar uzvaras svētkiem! Paldies!
P.S. Vēl viens noderīgs raksts par tēmu: "Svēta Jura (Georga) lenta - vēsture un mūsdienu pielietojums" (citavesture.lv)
svētdiena, maijs 09, 2010
Abonēt:
Ziņas (Atom)