Īsziņas kā attālināti glāsti.
Sarunas kā bezgalīgs atklāsmju avots.
Tūkstošiem nepateiktu vārdu, kas gaida savu brīdi mirdzēt.
Sajūtas tik pazīstamas, bet tomēr katrā reizē citādas.
***
Domas kā vēsmas sacelts putekļu mākonis virpuļo, gaidot laiku, lai nosēstos.
Domas kā vētras izbiedēts kaiju bars lidinās virs trakojošajiem jūras viļņiem.
Domas, kas nomaldījušās prāta plašumos, meklē mieru un aizmiršanos.
Vai cilvēka prātam un domām ir robežas?
svētdiena, aprīlis 13, 2008
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
1 komentārs:
..īsziņas kā attālināti glāsti..sajūtas, tik pazīstamas, bet katreiz savāākas..<-es nepateiktu labāk!:-)
Ierakstīt komentāru