svētdiena, aprīlis 13, 2008

NIN mūzika un kaijas

Īsziņas kā attālināti glāsti.
Sarunas kā bezgalīgs atklāsmju avots.
Tūkstošiem nepateiktu vārdu, kas gaida savu brīdi mirdzēt.
Sajūtas tik pazīstamas, bet tomēr katrā reizē citādas.

***

Domas kā vēsmas sacelts putekļu mākonis virpuļo, gaidot laiku, lai nosēstos.
Domas kā vētras izbiedēts kaiju bars lidinās virs trakojošajiem jūras viļņiem.
Domas, kas nomaldījušās prāta plašumos, meklē mieru un aizmiršanos.
Vai cilvēka prātam un domām ir robežas?

1 komentārs:

es_pate teica...

..īsziņas kā attālināti glāsti..sajūtas, tik pazīstamas, bet katreiz savāākas..<-es nepateiktu labāk!:-)