Brīžiem it kā pamostos ar neizpratni, kur es esmu, kas tie ir par cilvēkiem, ar ko kopā es esmu. It kā liekas tas viss tik svešs, bet tajā pašā laikā tas ir te un tepat man blakus. Es te esmu.
Tik sireāla pasaule, lai arī ko šis termins nozīmētu. Un viss notiek tik paātrināti. Nekad es neesmu dzīvojis tik ātri. Es netieku pats sev līdzi :)
Bērnības atmiņas par olu čaumalu, kas ir kā Kremlis, kas jāsagrauj. Un tā katrā brokastu reizē, kad ir vārītas olas. Politizēta bērnība.
svētdiena, maijs 04, 2008
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru