ceturtdiena, septembris 18, 2008

Smuki

Dievinu šo bildi.
Un domāju, kāpēc tik ļoti patīk.
Tāpēc, ka vienmēr ir paticis izģērbšanās/izģērbšanas process.
Pēc ilgiem laikiem ir bilde desktopā :)

svētdiena, septembris 14, 2008

Sad Day

Gribās piezvanīt, bet tas nelīdzēs. Jo ne jau sarunas pietrūkst. To sajūtu, kad nekas nav jāsaka, kad tāpat vien ir labi. Jā, pa telefonu ir grūti klusēt. Klusēšanai vajag klātbūtni. Tad tā ir patiesi skaista.

Viens darbs izdarīts, jau nākošie trīs stāv rindā.

Miers.

File-Sharing

Interesants raksts: Is it Time To Make File-Sharing a Criminal Offense? un interesanti arī komentāri. Patīkami, ka ir diskusija par šo tēmu.

Kā jau esmu kaut kur to iepriekš minējis, es mēģinu legalizēties, jo parādās ar vien vairāk iespējas, kā to panākt. Rezultātā visa programmatūra manā lietojumā ir legālizēta. Gandrīz, īsti neesmu pārliecināts par Microsoft softiem no LU. Spēles arī - nu OK, viena spēle jau tikai ir (Heroes) :P Filmas ļoti reti skatos - un tas nozīmē, ka nav jāzog. Seriālus tagad var no iTunes nopirkt. Cerams, ka Californication arī varēs. Problēma protams ar mūzikas kalnu, jo to visu legalizēt būtu grūti. Bet jauno gan tikai legāli iegūstu. Nu kaut kā tā. Pagaidām dzīvot var.

sestdiena, septembris 13, 2008

Slipknot - Vermilion pt 2

OK, šodienas mūzika.

P.S. Ja Jums ir kaut kāds priekšstats par Slipknot, tad nebaidieties, šī ir pavisam mierīga dziesma ;)

Death Magnetic

Gaiss tik sabiezējis, ka nevar paelpot. Tas kā magnetizējies ir apņēmis Tevi visu un neatlaižas. Nopauzēts moments, kad visi ir sastinguši un gaida Tavu nākamo soli, lai atkal iegrimtu ikdienas plūsmā. 100 darbi, ko darīt, 100 reiz 100 domas, ko domāt, bet nekas nenotiek. Nevar pat piemeklēt atbilstošu mūziku šai sajūtai.

Atkal gribas aizmigt un pamosties jau otrajā pusē - tur, kur tiešām gribās būt. Aizmirst šodienu, pārlekt uz priekšu laikā, upurēt šo laika sprīdi uz nebūtības altāra, lai atgūtu zudušās sajūtas. Mans laiks tiešām šeit ir pagājis un gribas ārā. Uz priekšu uz augšu, kā noslēdzot kārtējo spirāles ciklu ar atgriešanos pie zemes, pie saknēm, pie izejas punkta, bet ar jaunu ticību. Ticību sev un sajūtām, kas nekad nemelo. Un sākt atkal visu no jauna, zinot mērķi un ticot, ka tas nekur vairs neslēpsies.

Gaiss tik sabiezējis, ka nav vietas izelpai.

sestdiena, septembris 06, 2008

Sapņis, kas piepildās

Sapņi turpina piepildīties. Sapnis bija būt Slipknot koncertā. Un pagāja divi gadi, lai tas piepildītos.

Un šoreiz Rīga paliek bešā :P

Zvērs manī sāk mosties ;)