Vai tiešām tas ir vecums, kad vairs negribās jaunus mērķus, jaunus izaicinājums. Kad gribās tikai to pašu vienkāršāko, bez vārdiem aprakstāmo. Dodiet man mieru un laimi, un man neko vairs nevajag. Vai tiešām tik maz mums vajag, lai izjustu pilnību?
Nākotni gaidot...
trešdiena, decembris 24, 2008
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru