Par un ap Twitter

Twitter ir populārs, ko pierāda tas, ka ir ļoti daudz atbalstītāji šim komunikācijas rīkam un tik pat daudz skeptiķi. Vai Twitter ir kaut kas īpašs? Bieži no skeptiķu puses ir dzirdams, ka Twitter ir tikai kārtējais komunikācajas rīks, kurš šobrīd piedzīvo savu popularitāti un drīz vien nomirs aizmirstībā.

Man tomēr liekas, ka Twitter ir kaut kas īpašs. Tas ir radījis citu sajūtu. Tātad šie būtu mani plusi, ko es saskatu Twitterī:

1) Tuvības sajūta. Ne ar vienu citu komunikācijas rīku, es neesmu sajutis tādu tuvības sajūtu, kā ar Twitter. Šoreiz es domāju ar man personīgi nepazīstamām personībām. Piemēram, pēc Limp Bizkit koncerta es sekoju līdzi Fred Durst. Nu raksta viņš tur visādas muļķības, bet tās raksta viņš pats. Un nekur citur neko tik personisku es nevaru izlasīt. Tagad sāku sekot Moby.

2) Ērtums. Protams ir 100 veidi, kā sekot līdzi un darboties ar Twitter. Bet pietiek kaut vai ar webisko interfeisu, lai visam sekotu līdzi. Es sāku lietot TwitterFox spraidni FF, un neko citu man neprasās.

3) Nepiespiestā klātbūtne. Grūti šo nodefinēt. Tas ir tā sajūta, ka Tev nav obligāti kaut kas jādara, lai būtu Twitterī. Nav obligāti kaut kas jāraksta regulāri, nav obligāti kaut kas jālasa, lai būtu lietas kursā. Kad ir laiks un iedvesma pieslēdzamies un pēc mirkļa jau atgriežamies ierastajos darbos. Tiešām netraucē darbam.

Es drīzāk salīdzinātu Twitteri ar epastu. Tas ir epasts, kuru rakstam visiem. Un nav jāgaida atbilde. Un nav jāatbild. Viss notiek uz brīvprātības principiem.

Ticu, ka nāks kaut kas labāks, jo pasaule jau neapstāsies. Bet Twitter tomēr ir kaut kas nebijis. Vismaz man.