Pārdomas pēc hokeja

Jau otro reizi pēc šādās svarīgas uzvaras pieķeru sevi pie domas. Ja mēs arī - tāpat kā tie puiši uz ledus - kapātos katru sekundi līdz galam, tad taču būtu daudz labāk visiem. Cik gan bieži mēs nolaižam rokas, paņemam pauzīti, nenostrādājam līdz galam. Hokejistiem šādas vaļības neviens nepiedotu, jo tad rezultāts būtu nekāds. Tāpēc saņemamies, iedvesmojamies no saviem elkiem uz ledus un kapājam tāpat kā viņi savos ikdienas darbos - neatlaidīgi, katru sekundi un līdz galam. Būs daudz labāka sajūta, es apsolu :)