trešdiena, februāris 06, 2008

Meklējot sevi

Kad domas griežas kā paātrinātu diapozitīvu lenta, atkal un atkal atkārtojot piedzīvotās ainas. Izslēgt, tikt ārā no šī vāveres riteņa, kas sagriezies velnišķīgā ātrumā, neļaudams norimt saceltajai domu vētrai. Simts ainas, simts bildes, kuras aizmirst, bet neizdzēst. Tukšums, kuru tā gribās aizpildīt, bet šajā gadījumā nav ātru risinājumu. Laiks, kas aiziet, ar vien skarbāk norādot uz neizdarīto, nesasniegto, negribēto, neredzēto, nesajusto. Mainīt domu kursu, mainīt no pagātnes uz nākotni. Sajust mirkli un pieķerties tam, nelaist prom, kamēr tas nav izjust līdz galam, pa īstam.

Ar vien biežāk pazūdu sev, nespēdams definēt, kas ir tas, ko gribu, kas patīk, uz ko tiekties. Kas ir mana dzīves vīzija. Sapnis, mērķis, kurš joprojām kā miglā tīts tēls klejo ap mani, spēlējot paslēpes. Lai arī var nosaukt tūkstošiem mirklīgus mērķus, gribās to vienu, kas aizsegtu visus pārējos, nospraustu vienīgo kalnu taku. Vienkāršība, miers un skaistums - vienlīdzīgi ir kā mērķis un bieds.

Eksperimentu laiks. Eksperimenti ar mūziku. Skan viss sākot ar klasiku līdz dārdošiem metālmūzikas ritmiem. Eksperimenti ar ēdienu. Nekad neesmu uzskatījis sevi par labu pavāru, bet gribās radīt sev, ko jaunu un neizjustu. Ja nespēju definēt sevi, domāju, kas ir tas, kas patīk citiem. Varbūt noderēs nākotnes hobijam.


When multiple explanations exist, the simplest is usually correct.
Dan Brown "Deception Point"

2 komentāri:

Anonīms teica...

izklausās pēc depresijas simptomiem

Unknown teica...

Depresija? Kas tā tāda? ;)

Šis ieraksts vairāk kā atskaņas no pagājušā gada nogales. Ilgu laiku šīs domas lika par sevi atcerēties, kamēr beidzot sintezējās šajā ierakstā. Tagad domāju, ka cikls ir noslēdzies, un ir sācies nākamais.

Cheer up! :)