Interesants laiks. Dzimšanas diena ir nosvinēta. Nosvinēta ar cilvēkiem, kurus iepazinu pirms trīs mēnešiem vai pat tikai pirms mēneša. Bet jāatzīst, ka viņi man šobrīd ir mani labākie draugi. Vai tiešām ir tik viegli pielāgoties?
Gudri cilvēki saka, ka attālums nešķir. Joprojām neticu. Attālums neļauj pieskarties, neļauj ieskatīties acīs un atbildēt uz smaidu. Tie jau tikai sīkumi, bet viss sastāv no sīkumiem. Laimei nevajag lielas lietas, laimei pietiek ar pašu mazumiņum. Cik pārsteidzoši maz vajag, lai sajustos laimīgs. Skaists rīta skrējiens un laime visai dienai - vēl pierādījumus?
Saņēmu ļoti labu novēlējumu - skaitīt draugus, nevis gadus. Precīzi ;)
Paldies Jums visiem par sveicieniem!
Un īpašiem cilvēkiem īpašs paldies ;)
otrdiena, aprīlis 29, 2008
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
7 komentāri:
un tagad Tu saproti mani, kad attālums, kas nav viena lidojuma attālumā var cilvēkus atsvešināt, jo sarunas nekad nedod tādu emocionālo piesātinājumu, kā vienkāršs apskāviens vai pieskāriens..par pārējo nerunājot...
sapratu to jau no pirmās dienas šeit esot
bet redzi..pašam ir jādodas prom,lai to saprastu..;-) <-neņem ļaunā!!!
ir pagājis mēnesis, bet es gan vēl naivi ticu, ka attālums nešķir. ir cilvēki, kurus jūt tāpat kā esot blakus, esot mājās.
Olga..padzīvo 7 mēnešus prom..tad parunāsim.. ;-)))
Ir jāpiekrīt - mēnesis nav nekas, tas vēl vairāk satuvina. Vēlāk gan kaut kas mainās. It kā beidzas, bet mēs jau zinam, ka nekas tā vienkārši nebeidzas.
Pāreja citā līmeni, citā jūtu līmenī, kas vairāk atklāj Tevi sev pašam. Viss kļūst kaut kā daudz plašāks, vispārīgāks, pamatīgāks. Var atļauties vairāk, daudz vairāk, saglabājot atklātību, kas ir pamats visam.
P.S. Paldies par saiti :)
tieši tā..pilnīgi piekrītu visās niansēs pēdējam komentāram.. :-)
Ierakstīt komentāru