otrdiena, maijs 19, 2009

NIN un zemenes ar vanilju

Diena sākas ar rītu
Ar rītu, kurš satinies segā
Sēž uz balkona malas ar tējas krūzi rokās
Noskatās mūsu sapņus.

Par ko ir šis stāsts?
Stāsts par kumelīšu tēju,
Par ceriņu krūmiem,
Par neatrastām laimītēm tajos.

Tas ir kā tajā izrādē
Mēs nekad nebūsim normāli
Vienmēr būsim kā bērni,
Meklējot īsto smilšu kasti.

Nav komentāru: