Viņa redzēja mani kailu,
Samūlsu, negaidīti samūlsi.
Tas mirklis runāja tukstoš vārdiem,
Atklājot visas manas domas un nedomas.
Jāņu dienas rīts,
Skaists pat Nekurzemē.
Pasūtījuma sapnis,
Smaržo pēc papardes zieda.
otrdiena, jūnijs 24, 2008
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
1 komentārs:
man vienmēr licies, ka kails cilvēks spēj (pat negribot) pateikt visas viņa paša domas un tiešām arī nedomas tam otram tajā brīdī..tāpēc bieži guļu apģērbusies (nevis kaila)..jo bail, ka kāds dzirdēs, redzēs vairāk nekā viņam pienāktos..laikam bailēs no pilnīgas uzticēšanās un atklātības..vai bailēs, ka mani "atklās"..
bet ir brīži, kuros drēbēs un tumsā nepaliksi...bet par to jau ir atsevišķs stāsts..
Ierakstīt komentāru